VITĀLIJS AIZBALTS – PIEREDZE LATGALES NĀKOTNEI

Latgales daba, tradīcijas, kuras tiek nodotas no paaudzes paaudzē, un darba tikums ir lietas, ar ko ikviens latgalietis var lepoties. Diemžēl, šobrīd Latgali skar sociālas, ekonomiskas un saimnieciskas problēmas. Vairs nespēju noraudzīties uz notiekošajām netaisnībām, uz pārestībām, kas tiek nodarītas sociāli ievainojamākajiem – pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, tāpēc, pēc neilga politiskās klusēšanas brīža, esmu nolēmis atsākt aktīvi darboties. Latgales nākotne ir atkarīga no mums pašiem, no tā, ko spējam ieguldīt, lai mūsu novads attīstītos, tāpēc vēlos sniegt savas zināšanas un pieredzi Latgales nākotnei!

Esmu dzimis un audzis Daugavpils novadā (tolaik Daugavpils rajonā) – vietā, kur Latgale satiekas ar Sēliju, un, lai gan dzīves un darba līkloči mani ir aiznesuši gan uz Zemgali, gan Rīgu, sirdī vienmēr esmu savā dzimtajā pusē. Ļoti pārdzīvoju par nebūšanām un problēmām, kas skar Latgali. Ar gandarījumu raugos uz savulaik paveikto – rekonstruēto novada Kultūras centru „Vārpa” un Sventes vidusskolas ēku, atjaunoto Raiņa māju Berķenelē u.c. Vienmēr esmu centies strādāt tā, lai atvieglotu dzimtā novada iedzīvotāju ikdienu un radītu svētkus. Redzot, ka paveiktie darbi, padara mūsu novada dzīvi krāšņāku, rodas vēlme darīt vēl vairāk!

Uzskatu, ka sakārtota infrastruktūra, īpaši – ceļi un uzņēmējdarbības sekmēšana ir divi galvenie priekšnosacījumi, uz kuriem iespējams balstīt Latgales un visas Latvijas labklājību. Latgales ceļi, diemžēl, ar katru gadu kļūst aizvien neizbraucamāki. Esmu izveidojis vienu no pirmajiem reģionālajiem autoceļu fondiem Latvijā – Daugavpils rajonā, un uzskatu, ka ir nepieciešams atjaunot Autoceļu fondu valsts mērogā, jo tas ļautu iegūt garantētu finansējumu ceļu problēmu risināšanai.  Ir jāizmanto Latgales ģeogrāfiskais stāvoklis. Kaimiņus neizvēlas, tāpēc ir pēdējais laiks sākt uztvert Krieviju, nevis kā draudu, bet gan kā sadarbības partneri. No visām tranzīta kravām, kas caur Latgali nonāk ostās, aptuveni 77% veido tieši kravas no Krievijas. Dati liecina, ka tikai Daugavpilī, dzelzceļa nozarē, sadarbība ar šo kaimiņvalsti rada vairāk kā 3000 darbavietas.

Būtisks Latgales attīstības faktors ir uzņēmējdarbība. Ilgstoši darbojoties Daugavpils rajona padomes izpilddirektora amatā, kā arī ieņemot Daugavpils rajona partnerības padomes priekšsēdētāja, Satiksmes ministra parlamentārā sekretāra, LR 9.Saeimas deputāta un SIA „Rīgas ūdens” valdes locekļa amatu, esmu ieguvis zināšanas un plašu pieredzi, ne tikai par privātās uzņēmējdarbības jomu, bet arī par pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Šo pieredzi vēlos izmantot, lai sekmētu Latgales attīstību. Uzskatu, ka uzņēmējdarbībai reģionos nepieciešami īpaši atbalsta mehānismi.

Jāveido atbalsta programmas arī tiem uzņēmējiem, kuri sper pirmos soļus biznesa vidē. Lai motivētu jauniešus realizēt savas idejas un palīdzētu darba gaitu uzsākšanā, kas īpaši būtiski ir tieši reģionos, jau vidusskolā ir nepieciešami izglītojoši semināri un nodarbības uzņēmējdarbības jomā, kurās jauniešiem būtu iespēja uzklausīt pieredzējušu vietējo uzņēmēju viedokli.

Vēlos, lai dzīves līmenis mūsu novadā un visā valstī būtu pielīdzināms dzīves līmenim Skandināvijas valstīs, un to ir iespējams panākt, tikai  īstenojot sociāli atbildīgu politiku. Latgales attīstības pamatā ir uzņēmējdarbības veicināšana, ceļu sakārtošana un taisnīgas nodokļu sistēmas izveide. Partija „Saskaņa” ar paveiktajiem darbiem vairākās Latvijas pašvaldībās ir pierādījusi, ka izprot reģionu problēmas un ir gatava tās risināt.

Latgales bagātība ir tās dažādie cilvēki. Es lepojos ar to, ka esmu latgalietis, un uzskatu, ka sabiedrības sašķeltības periodam ir jābeidzas. Visupirms ir jārisina saimnieciskās un sociālekonomiskās problēmas – bezdarbs un nabadzība nešķiro tautības, dzimumu vai vecumu, tas vienlīdz var skart ikvienu! Man ir ļoti sāpīgi redzēt cilvēkus, kuri ar asarām acīs lidostā atvadās no saviem tuviniekiem, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Vecāki atstāj bērnus vecvecāku gādībā, lai dotos svešumā, pats skumjākais – ar laiku viņi atgriežas, lai ņemtu līdzi arī savas atvases – uz šoreiz dodas prom jau uz neatgriešanos. Pērn Latvijā bija par 22,6 tūkstošiem mazāk iedzīvotāju, nekā 2012.gadā. Katru gadu mēs zaudējām tādu iedzīvotāju skaitu, kas ir līdzvērtīgs trim Preiļu pilsētām. Es ļoti baidos par saviem diviem dēliem un trīs mazbērniem, kurus ļoti mīlu, un nevēlos, lai mana ģimene nokļūtu šādā situācijā. Nenovēlu to nevienai Latvijas ģimenei!

Vēlos ieguldīt savu pieredzi Latgales nākotnē un pielietot savas zināšanas, lai mūsu Latgale plauktu un attīstītos! Tas ir mans – Latgales patriota – devums novada nākotnei un izaugsmei! Pieredze Latgales nākotnei!