Sniedzot pieredzi Latgales nākotnei…

Esmu dzimis un audzis Latgalē, Daugavpils novadā (tolaik Daugavpils rajonā) un, lai gan dzīves un darba līkloči mani ir aiznesuši gan uz Zemgali, gan Rīgu, sirdī vienmēr esmu savā dzimtajā pusē. Ļoti pārdzīvoju par nebūšanām un problēmām, kas skar Latgali. No sirds vēlos, lai mūsu novads attīstītos, un esmu gatavs sniegt savas zināšanas un pieredzi, lai to īstenotu!


Ļoti lepojos, ka nāku no skaistākā Latvijas novada, taču diemžēl Latgales mājas kļūst tukšākas un ceļi – neizbraucamāki. Mums cenšas iestāstīt, ka Latvija ir veiksmes stāsts. Mums rāda statistikas datus un skaidro, ka bezdarba līmenis samazinās, taču, būsim godīgi – bezdarba procents samazinās, jo mūsu cilvēki aizbrauc. Man ir ļoti sāpīgi redzēt cilvēkus, kuri ar asarām acīs lidostā atvadās no saviem tuviniekiem, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Sirds lūzt, redzot, kā vecāki atstāj bērnus vecvecāku gādībā, lai dotos svešumā. Pats skumjākais – ar laiku viņi atgriežas, lai ņemtu līdzi arī savas atvases – uz šoreiz dodas prom jau uz neatgriešanos. Pērn Latvijā bija par 22,6 tūkstošiem mazāk iedzīvotāju, nekā 2012.gadā. Gada laikā mēs zaudējām tik lielu iedzīvotāku skaitu, kas ir līdzvērtīgs trīs Preiļu pilsētām. Es ļoti baidos par saviem diviem dēliem un trīs mazbērniem, kurus ļoti mīlu, un nevēlos, lai mana ģimene nokļūtu šādā situācijā. Nenovēlu to nevienai Latvijas ģimenei!


Labāk šodien īstenot politiku, kas paredz jaunu darbavietu radīšanu un ļautu mūsu cilvēkiem palikt dzimtenē, strādāt un audzināt bērnus, nevis vēlāk mēģināt izstrādāt dažādus reemigrācijas plānus un cīnīties ar skumjajām sekām. Ja tiks pieļauts, ka turpinās sabiedrības šķelšana, netiek risinātas sociālekonomiskās un saimnieciskās problēmas, netiek attīstīta uzņēmējdarbība un savesti kārtībā ceļi, Latgale kļūs aizvien tukšāka. Nevēlos, lai šāds liktenis piemeklē manu dzimto novadu!


Esmu bijis Daugavpils rajona pašvaldības izpilddirektors, vēlāk arī Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāts un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, un šajā laikā esmu uzkrājis bagātīgu pieredzi. Jāatzīst, ka šī pieredze bijusi dažāda. Gandarījumu sniedz līdz šim paveiktais – atjaunotais Daugavpils novada Kultūras centrs „Vārpa”, renovētā Sventes vidusskolas ēka u.c. Ir patīkami redzēt, kā Kultūras centra telpās notiek dažādi svētki un pasākumi, kuri pulcina cilvēkus, ne tikai no Daugavpils novada, bet arī no kaimiņu novadiem. Pavisam drīz 1.septembris aicinās bērnus atkal sēsties skolas solos, un man ir prieks, zinot, ka Sventes vidusskolas skolēni dosies uz mājīgu un gaišu skolu.


Jaunais mācību gads tuvojas un tam līdzi, diemžēl, nāk arī ēnas puses – šobrīd Latvijā ir vairāk kā 14 000 skolas vecuma bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ neuzsāks vai neturpinās skolas gaitas. Lielākā daļa no viņiem ir pametuši Latviju, lai dotos līdzi vecākiem, kuri spiesti meklēt darbu ārvalstīs. Salīdzinājumam der minēt, ka vienā no lielākajiem Latvijas novadiem – Daugavpils novadā ir nedaudz vairāk kā 2 100 skolas vecuma bērnu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu novada skolas kļūst tukšas, jo tieši bērni ir Latgales nākotne!


Vienmēr esmu centies strādāt tā, lai atvieglotu dzimtā novada iedzīvotāju ikdienu un radītu svētkus! Redzot, ka paveiktie darbi, padara mūsu novada dzīvi krāšņāku, rodas vēlme darīt vēl vairāk! Varu godīgi atzīt, ka līdzšinēja pieredze nav bijusi tikai pozitīva – laika gaitā esmu vīlies labējo spēku politikā. Manuprāt, ir absolūti nepieņemami, ka pirms vēlēšanām tiek solīts nemazināt pensijas, taču tas tiek izdarīts jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Šāda attieksme pret sirmgalvjiem nav valstsvīru cienīga!  Neatbalstu arī radikāļu veidoto politiku – šķeļot sabiedrību nav iespējams panākt valsts uzplaukumu! Apzinos, ka arī negatīva pieredze ir pieredze, kas lieti noder turpmākajā darbā, un nekļūdās jau tikai tas, kurš neko nedara! No savām kļūdām esmu mācījies, un tās ir tikai devušas lielāku spēku un apņēmību strādāt Latgales nākotnei!


Vēlos, lai dzīves līmenis mūsu novadā un visā valstī būtu pielīdzināms dzīves līmenim Skandināvijas valstīs, un to ir iespējams panākt, tikai  īstenojot sociāli atbildīgu politiku. Tā sauktais Skandināvijas modelis nozīmē augstu sociālo aizsardzības līmeni, iekļaujošu darba tirgu un nopietniem ieguldījumiem sociālajā sfērā. Ir jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, un jāveicina vienlīdzība. Vairs nespēju noraudzīties uz valstī notiekošajām netaisnībām, uz pārestībām, kas tiek nodarītas sociāli ievainojamākajiem – pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, tāpēc, pēc neilga politiskās klusēšanas brīža, esmu nolēmis atsākt aktīvi darboties. Esmu papildinājis savas zināšanas un pieredzi, un vēlos likt to lietā, lai palīdzētu Latgalei un tās iedzīvotājiem!


Plānojot atsākt aktīvu politisko darbību, man bija vairākas izvēles un bija rūpīgi jāizvērtē visi plusi un mīnusi, lai izlemtu, kuri ir tie īstie ceļabiedri, ar kuriem kopā iespējams nonākt līdz plaukstošai un pārtikušai Latgalei. Es un mani kolēģi esam izvēlējušies strādāt kopā ar sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” pārstāvjiem, jo šis spēks ir pierādījis, ka izprot nepieciešamību atbalstīt uzņēmējdarbību, nodrošināt pensijas, veselības un ilgtermiņa aprūpi, kā arī izveidot taisnīgu nodokļu sistēmu, un ir gatavi rīkoties. To pierāda arī līdz šim paveiktais – partijas „Saskaņa” komandas darbi vairākās Latvijas pašvaldībās – samazināts ierēdņu skaits, atjaunoti māmiņu pabalsti, sakārtoti ceļi, labiekārtota pilsētvide u.tml.


Īstenojot atbildīgu politiku, liekot uzsvaru uz saimniecisko un sociālekonomisko problēmu risināšanu, nākotnē mēs redzēsim pārtikušu Latgali. Tādu Latgali, ar kuru ikviens iedzīvotājs leposies!


Laiks izbeigt sabiedrības šķelšanu – nabadzība un bezdarbs nešķiro tautības, šīs problēmas var skart ikvienu! Lepojos ar to, ka esmu latgalietis! Patriotismu un mīlestību pret Latgali esmu mantojis no saviem senčiem – vieniem no izcilākajiem Latgales kultūras darbiniekiem – brāļiem Skrindām, kuri veidojuši pirmo izdevumu latgaliešu valodā – “Drywa”.


No sirds priecājos par savu novadu un vēlos likt lietā pieredzi un zināšanas, lai Latgales nākotne būtu pārtikusi! Esmu gatavs nepaguris strādāt, lai Latgalē skanētu bērnu čalas, lai sirmgalvji varētu bez bažām pavadīt vecumdienas, lai mūsu cilvēki varētu strādāt, nevis svešumā, bet tepat – Latvijā.


Vēlos sniegt savu pieredzi un strādāt mūsu Latgales nākotnei!